Lilium Balticum biedrības vēsture

Ainas Zobovas atmiņas par Lilium Balticum dibināšanu

Dārzkopības un Biškopības biedrībā Liliju audzētāju sekcijas valdes priekšsēdētājs no 1985. gada bija Jānis Kreicbergs. Sekcijas organizēšana, rīcība un plāni tika saskaņoti ar DBB centrālo valdi Rīgā. Valdi vadīja Pavlovs, faktiskā vadītāja bija Pavlova vietniece Kalnozoliņa. Darbs kaut kā vienmēr atdūrās pret Kalnozoliņas nelabvēlību, ikviena pulcēšana ar tematu liliju sekcijas veidošana viņai šķita kaut kā nepareiza, kaut sīki pārrunājām visus šīs jaunās sekcijas nodomus. Dārzkopības un Biškopības biedrība daudz brīvdomāt mums neļāva. Visas jaunās sekcijas sapulces organizējām Rīgas Universitātes botāniskajā dārzā ar botāniskā dārza direktora Ādolfa Zorgevica piekrišanu. Pats viņš, kaut aicināts, uz sanāksmēm neradās.

Un pēkšņi mēs visi organizatori saņemam katrs vēstulē no DBB valdes lēmumu par to, ka šī sekcija tiešām ir dibināta to, Latvijas PSR dažādos rajonos pārstāvēs attiecīgi izvēlēti cilvēki. Valdes priekšsēdētājs nozīmēts Ādolfs Zorgevics, un arī laipna atļauja darboties. Tālāk viss veicas jau daudz, daudz vienkāršāk. Valde turpmāk sapulcējas tieši botāniskā dārza direktora kabinetā. Diemžēl sekciju A.Zorgevics vēlas sasaukt ne biežāk, kā vienreiz gadā, bet pašu galveno, liliju izstādes, šī valde organizē jau katru gadu. Pirmā izstāde, vēl kopā ar rozēm, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, Sporta pilī. Nākošā Rīgā, Dzelzceļnieku klubā, bija īpaša. 1986. gadā Latvijā cilvēki tā īsti ieraudzīja cik dažādas un krāsainas ir lilijas. Sekoja liliju izstādes Rīgas toreizējā Pionieru pilī (Rīgas pils). Kā par brīnumu, vēl tikām pat Baltajā zālē. Arī šīs izstādes bija lieliskas. Vēl 1987. gada 13. martā Salaspils Botāniskajā dārzā ar direktora atbalstu tiek dibināta Liliju selekcionāru padome, kuru vada Jānis Kreicbergs. Šeit Botāniskajā dārzā ieradās liliju selekcionāri, lai spriestu par jaunākajām tendencēm liliju pasaulē. Visaktīvākie ir Jānis Kreicbergs un Velta Pilskalne. Velta Pilskalne jau 1987. gadā uzsāk liliju reģistrēšanas darbus. Jānim Kreicbergam ir sarakste ar liliju selekcionāriem un kolekcionāriem plašajā Padomijā un arī iecere, ka jāorganizē Vissavienības liliju audzētāju apvienība.

Par šo ieceri tiek spriests arī ceļā uz Mičurinsku* jau 1987. gada vasarā, satiekot Vladimiru Otroško. Arī Mičurinskas vadošā selekcionāre Margarita Kirējeva atzinīgi vērtē šīs idejas, viesmīlīgi uzņem Latvijas selekcionārus 2 gadus, katru reizi dāsni daloties ar saviem lolojumiem – liliju sīpoliņiem. Turpinot šo ideju par biedrības veidošanu, jau Vissavienības ietvaros, atkal vēršamies pie Zinātņu akadēmijas botāniskā dārza direktora pēc atbalsta ar cerību, ka Botānisko dārzi varētu interesēt Vissavienības konferences rīkošana. Jā, atbalstu saņemam tūlīt. Konference būs jāorganizē orgkomitejai un tūlīt šī komiteja arī tiek noteikta - Aina Zobova, Imants Zobovs, Jānis Kreicbergs un Andris Krūmiņš. Andris Krūmiņš turpmāk saskaņo ar Zinātņu Akadēmiju visus ar telpām saistītos jautājumus, bet man jāuzņemas sarakste ar daudzajām iestādēm, botāniskajiem dārziem dārzkopības uzņēmumiem. Šeit vislielākā palīdzība ir no Jāņa Kreicberga, savikārt no Maskavas jau šurpu ceļo pieteikumi par iespējamajiem konferences dalībniekiem, gan botāniskajiem dārziem, gan individuāliem selekcionāriem. Tos pazīst Aleksandrs Otroško un Vladimirs Jermakovs.

1989. gadā no 15. līdz 17. februārim Jūrmalā, Lielupes Zinātnes centrā reģistrējas 136 speciālisti. Visplašāk pārstāvēti ir botāniskie dārzi – 2 no Maskavas, 2 no Igaunijas, 2 no Latvijas, no Kauņas, Ļeņingradas, Novosibirskas, Harkovas. Mācību iestādes: Maskavas Universitāte un Polijas Lauksaimniecības akadēmija no Lodzas. Zinātniski pētnieciskie institūti: Augļkopības institūts Puškinā, Mičurinskas Augkopības institūts, Padomju saimniecība „Cveti”, „Zavolžje” no Volžskas, Augļkopības – ogulāju izpētes stacija Berdskā un Latvijā esošās: Tukuma Paraugdārzniecība, l/u Jēkabpilī, Daugavpilī, Meristēmu kultūra Ogrē un Dobeles augļkopības izmēģinājumu stacija.

Starp lektoriem ārzemju liliju selekcionāri. Vadošais liliju selekcionārs no Čehu agrofirmas „Sempra” Vaclavs Jošts, poļu selekcionārs Jiržiji Bodaļskis un Polijas Lauksaimniecības akadēmijas doktore Joanna Krauze. No Latvijas liliju selekcionārs Viktors Orehovs. Konferencē nolasīsti 27 referāti, konferences mērķis – veicināt savstarpējo informētību starp pārstāvētajām iestādēm un liliju audzētājiem.

Bet galvenajā jautājumā – par liliju apvienības dibināšanu – vēl konferencei tuvojoties nācās krietni padomāt. Latvijā tajā brīdī Dziesmotā revolūcija tas pats Igaunijā un Lietuvā. Uz konferenci biju pat atnesusi Latvijas karogu, ko oficiāli vēl nebija atļauts lietot, arī botāniskā dārza direktors jau savlaicīgi norādīja – nekāda karoga plivināšana lai nebūtu. Tā karogs palika viesnīcas numuriņā. Taču baltiešu noskaņojums virmoja cauri visam, mums būs baltiešu liliju apvienība; otro konferences dienu uzsākam ar Latvijas himnu. Uzmanīgi centāmies atteikties krieviem par ideju organizēt jebkādu kopēju biedrību. Saņēmām skeptisku pretnostatījumu, tomēr baltieši jau konferences laikā izlēmām - savu organizāciju dibināsim pēc diviem mēnešiem; savukārt Otroško un Jermakovs darbojās noteiktā stilā. Kā vēlāk uzzināju, visi dibināšanas papīri, tajā skaitā biedrības statūti, jau bija līdzi, atlika vien konferences pēdējā dienā visiem ieinteresētajiem palikt zālē pēc konferences un Vissavienības biedrība tika dibināta bez Baltijas tā paša 1989. gada 17. februārī. No baltiešiem tajā tai pašā dienā iestājās Dzintra Getliņa, Jānis Vasarietis un Plinta.

Konferences laikā aktīvi darbojās arī čekisti. Tur pat apmēram 10 krieviski runājoši cilvēki, uzdodoties par jaunajiem liliju audzētājiem, aktīvi iesaistījās sarunās, visur bija klāt, organizēja ekskursijas pa Jūrmalu pēc konferences lekcijām, pirmajā ekskursijā bijām pie vietējā mākslinieka stikla pūtēja, sirsnīga, jauka cilvēka. Arī mājupceļā mūs ar vīru esot pavadījuši vilcienā. Šo ziņu es saņēmu no Viktora Orehova.

*Red.piez. – Mičurinskā atradās Padomju Savienībā vadošais selekcijas centrs un ar liliju selekciju tur nodarbojās ievērojamā liliju selekcionāre M.F.Kirējeva.

Pirmais Lilium Balticum valdes priekšsēdētājs Imants Zobovs.