Lilium Balticum Izstādes

„Lilium Balticum”

1989. gada 23. aprīlī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī pulcējās 182 liliju audzētāji un interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai dibinātu pirmo neatkarīgo liliju audzētāju apvienību Baltijas republikās – asociāciju „Lilium Balticum” ar centru un valdes priekšsēdētāju Latvijā, par vietniekiem ievēlot Lietuvas un Igaunijas pārstāvjus.

Asociācijas mērķis – apvienot Baltijas republiku liliju audzētājus, kolekcionārus un selekcionārus, regulāri rīkot izstādes, organizēt lekcijas un seminārus, pieaicinot lektorus arī no ārvalstīm, propagandēt lilijas un it sevišķi Baltijas selekcionāru izveidotās šķirnes, sastādīt un regulāri papildināt Baltijas republiku selekcionāru izveidoto šķirņu reģistru, palīdzēt asociācijas biedriem jaunu liliju šķirņu sīpolu, kā arī sēklu iegādē un apmaiņā, nodibināt sakarus ar ārvalstu liliju audzētājiem un selekcionāriem.

Jau dibināšanas dienā asociācijā iestājās 93 biedri. Tās sastāvā iekļāvās arī Liliju selekcionāru padome.

„LB” dibināšanas gadā asociācija organizēja pirmo liliju izstādi Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, kur dominēja Latvijas liliju audzētāju un selekcionāru eksponētie ziedi. Lilijas netika vērtētas, bet skatītāju simpātijas izpelnījas G. Manekas trompetliliju hibrīdi un K. Zeltāna austrumliliju šķirne ‘Paija’.

1990. gada jūlijā sadarbībā ar Latvijas mākslas keramiķiem un piedaloties International Flower Bulb Centre from Hillegom no Holandes, Rīgas vēsturiskajā pilī notika otrā „LB” rīkotā izstāde. Speciāli šim pasākumam veidotās keramikas vāzēs eksponētie ziedi, ziedu kompozīcijas un veiksmīgi veidotais interjers radīja vienreizīgu, neizmirstamu iespaidu. Pirmo reizi tika vērtētas individuālo audzētāju un selekcionāru eksponētās šķirnes un hibrīdi. Tā kā izstāde notika jūlija otrajā pusē, dominēja trompetlilijas – Latvijas selekcionāru G. Manekas, U. Laumaņa, I. Zilgalvja, T. Gertsona, V. Gruntes un V. Orehova Latgales grupa šķirnes. Ne pārāk bagātīgi pārstāvētajā Āzijas liliju grupā godalgas saņēma Holandes viesu eksponētās un V. Orehova šķirnes. Šajā izstādē pirmo reizi tika piešķirts NALS dāvinātais ceļojošais kauss, un to pelnīti ieguva mūsu vecmeistars Viktors Orehovs. Austrumliliju grupā augstu novērtējumu saņēma T. Gertsona tumši sarkanā šķirne ‘Minjona’. T. Gertsons jāmin kā pirmais K. Zeltāna darba turpinātājs ar krāšņajām austrumlilijām.

Trešā asociācijas „LB” izstāde 1991. gadā notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Izstādē piedalījās Lietuvas un Latvijas selekcionāri un kolekcionāri. Āzijas liliju grupā nepārspētas bija Latvijas selekcionāra J. Vasarieša hibrīdās šķirnes. Selekcionārs saņēma 1. vietu un NALS ceļojošo kausu. Godalgas saņēma arī Lietuvas selekcionāru Baļčikoņa un Eihera-Lorkas hibrīdi. Trompetliliju grupā ievērību izpelnījās G. Manekas hibrīdi.

1992. gadā izstādei vajadzēja notikt Igaunijā, bet politisko un ekonomisko apstākļu dēļ tas nebija iespējams, un izstāde notika Rīgā, Mākslas keramikas centrā Ķīpsalā. Izstāde ilga 10 dienas, un tā gada unikālo laika apstākļu dēļ izstādē bija bagātīgi pārstāvētas gandrīz visu grupu lilijas (izņemot agri ziedošās), pat samērā vēlu ziedošās Latgales grupas lilijas un austrumliliju grupas šķirnes un hibrīdi. Ar 45 jaunšķirnēm izstādes apmeklētājus iepriecināja J. Vasarietis un atkārtoti saņēma NALS ceļojošo kausu.

Perspektīvus hibrīdus Āzijas liliju grupā eksponēja A. Krūmiņš un A. Balode. Ievērību izpelnījās A. Krūmiņa Tango tipa hibrīdi. Trompetliliju grupā joprojām dominēja G. Manekas un U. Laumaņa hibrīdi, bet austrumliliju grupā godalgoti tika D. Šķimeles hibrīdi.

Turpmāk „LB” gadskārtējās izstādes notika tikai Latvijā. 1993. gadā izstāde notika Dabas muzejā, un vispārēju uzmanību izpelnījās A. Krūmiņa Tango grupas hibrīdi. Par tiem lielu interesi izrāda arī ārzemju liliju audzētāji un selekcionāri. NALS ceļojošai kauss tika piešķirts A. Krūmiņam.

arī 1994. gadā izstāde notika Dabas muzejā. Eksponātu vērtēšanā piedalījās NALS speciālists Juliuss Vadekkampers, kurš VOCA programmas ietvaros uzturējās Latvijā no 7. jūlija līdz 1. augustam, apmeklēja vairākus liliju audzētāju un selekcionāru dārzus un deva augstu novērtējumu mūsu selekcionāru izveidotajām šķirnēm.

Āzijas liliju grupā bagātīgu eksponātu skaitu parādīja J. Vasarietis un atkal ieguva NALS ceļojošo kausu. Interesi izpelnījas A. Balodes izveidotā tetraploīda šķirne ‘Jumprava’. Trompetliliju grupā ievērību guva I. Zilgalvja ‘Versija’, V. Orehova Latgales grupas šķirne ‘Brunava’, Ē. Kivilanda šķirne ‘Artis’, E. Fridrihsona un V. Gruntes hibrīdi.

Austrumliliju grupā godalgas saņēma D. Šķimeles un E. Ieviņas hibrīdi un T. Gertsona lieliskā šķirne ‘Minjona’. Interesantus hibrīdus eksponēja arī U. Laumanis un A. Balode.

1995. gadā izstāde notika Rīgas Latviešu biedrības namā - divās daļās ar eksponātu maiņu. Sevišķu interesi izraisīja otrā izstādes daļa ar bagātīgi pārstāvētām trompetlilijām. Pirmo reizi izstādē piedalījās Kuldīgas selekcionāre Irma Griģe, un bagātīgu trompetliliju ekspozīciju parādīja Mežotnes selekcionāri tēvs un meita Egons Fridrihsons un Ingrīda Punka. NALS ceļojošai kauss tika piešķirts E. Fridrihsonam.

Austrumliliju grupā pirmo reizi šķirni ‘Daiga’ eksponēja selekcionārs A. Krūmiņš un izpelnījas augstu vērtējumu. Ar jaunām šķirnēm pirmo reizi iepriecināja A. Balode - ‘Madara’ un ‘Helēna’ skatītājus neatstāja vienaldzīgus.

1996. gadā izstāde sākās Dabas muzejā, tad, pēc Žurnālistu nama vadības ierosmes, pārceļoja uz Mārstaļu ielu, kur ziedi tika eksponēti Mākslas akadēmijas studentu kursa darbu ietvaros gatavotajās vāzēs. Vienlaikus, pēc Liepājas puķu audzētāju ielūguma, trīs dienas izstāde notika arī Liepājā. Šajā visgarākajā izstādē tika eksponētās 422 šķirnes. To skaitā 295 Latvijas selekcionāru šķirnes un hibrīdi. Ievērojamu skaitu hibrīdu Āzijas liliju grupā eksponēja selekcionāre D. Šķimele un izpelnījās NALS ceļojošo kausu. Kauss pirmoreiz nonāca sieviešu kārtas selekcionāres glabāšanā.

Izstādes laikā pirmo reizi Latvijā viesojās Norvēģijas pilsētas Arendāles māksliniecisko metālizstrādājumu fabrikas īpašniece Astri Holte, kura ļoti ieinteresējās par Latvijas selekcionāru lilijām un vēlējās Norvēģijā izveidot Latvijas selekcionāru liliju šķirņu brīvdabas ekspozīciju-stādījumu. Rudenī „LB” saņēma Holtes kundzes dāvanu – skaistu ceļojošo kausu ar novēlējumu piešķirt to ikgada visjaunākajam audzētājam. Gada nogales „LB” sanāksmē A. Holtes kundzes dāvāto kausu piešķīra selekcionāram iesācējam studentam Ģirtam Kalniņam.

Šajā sanāksmē notika arī konkurss par „LB” dziesmu. Balsu vairākumu izpelnījās Jāņa Vasarieša iesniegtā dziesma.

1997. gadā notika četras izstādes. Tradicionāli galvenā Rīgā, Dabas muzejā, pēc tam asociācijas biedri ar saviem eksponātiem piedalījās Nacionālā botāniskā dārza organizētajā izstādē. Vienlaikus izstādes notika arī Liepājā un Dundagā. Bagātīgu savu 6. grupas hibrīdu klāstu parādīja I. Zilgalvis, un NALS ceļojošais kauss pārgāja viņa glabāšanā. Jaunā audzētāja kausu par palīdzēšanu „LB” izstādēs ieguva Marta Vasariete.

Apbrīna vērtas bija E. Fridrihsona un I. Punkas kopdarba trompetlilijas. Kā vienmēr bagātīgu hibrīdu „birumu” parādīja J. Vasarietis. Jauni hibrīdi bija arī D. Šķimelei, tostarp agri āra apstākļos ziedošas austrumlilijas hibrīds ‘Rudens Liesma’. Šajā grupā interesantus hibrīdus eksponēja A. Balode un T. Gertsons, bet vispārēju apbrīnu un godalgotas vietas izpelnījās E. Ieviņas ‘Maira’, ‘Karliāna’, ‘Santa’, kuras gan bija uzziedinātas segtajās platībās.